Stāsts ir par mazo Mari, kas gaida bērnudārza izlaidumu un sapņo par mazu kaķīti, kuru vecāki negrib. Šajā stāstā ir daudz sirds siltuma – Mare no sirds piedod lielajam sunim, kas viņu netīšām saskrambājis, bet Mares tētis, kuram nākas pārvarēt dažas savas bērnības traumas, pavisam negaidot piepilda Mares sapni.

Stāsts balstīts autores bērnības atmiņās. Atslēgas vārds šai grāmatai ir vienkāršība. Mares vecākiem nav svarīgi, lai viņiem būtu automašīna, bet viņi nepalaiž garām būtisko sava bērna dzīvē, prot rūpēties, mierināt, sagādāt prieku.

Annas Vaivares gleznieciskās kvalitātes ilustrācijā atspoguļos silto un saulaino bērnības sajūtu – telpu, kurā nav nekā lieka, jo viss ap bērnu tajā rada siltuma un drošības sajūtu, ilustrācijās sajūtams arī vecās Pārdaugavas verandu vienkāršais mīļums, kas sabalsojas ar cilvēku izjūtām.